entity.lv · Statistika

Latvijas ekonomikas statistika

Ekonomikas izaugsme, algas, uzņēmumi, nozares un nodokļi skaitļos. Virs katra grafika ir viens teikums ar svarīgāko secinājumu, zem tā — no kurienes ņemti dati.

CSP, VID un Uzņēmumu reģistra atvērtie dati · 2025. g. pārskati · aprēķināts 03.11.2026

IKP pārmaiņas, 2026. g. 2. ceturksnis
+3,8%
salīdzināmajās cenās, pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni
Vidējā bruto alga, 2026. g. 2. ceturksnis
1 886 €
+4,3% gada laikā · mediāna 1 527 €
Inflācija, 09.2026
3,2%
patēriņa cenu pārmaiņas gada laikā
Bezdarba līmenis, 2026. g. 2. ceturksnis
7,0%
pirms gada 6,7%
Aktīvi uzņēmumi un organizācijas
222 598
2025. gadā dibināti 11 777, likvidēti 8 870
Uzņēmumu apgrozījums 2025
91,5 mljrd. €
+5,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu

Ekonomikas pārskats

2026. g. 2. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pieauga par 3,8% pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Patēriņa cenas 2026. gada septembrī bija par 3,2% augstākas nekā pirms gada. Bezdarba līmenis — 7,0%.

IKP pārmaiņas pa ceturkšņiem

Pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, 2020. gada salīdzināmajās cenās, sezonāli nekoriģēti dati. IKP faktiskajās cenās pēdējos četros ceturkšņos (III 25–II 26): 45,1 mljrd. €.

Inflācija pa mēnešiem

Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi (CSP). Eiro zonā Eiropas Centrālās bankas mērķis ir 2% vidējā termiņā.

Bezdarba līmenis

Bezdarbnieku īpatsvars 15–74 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū (darbaspēka apsekojums, CSP).

Algas un cenas

2026. g. 2. ceturksnī vidējā bruto alga gada laikā mainījās par +4,3%, cenas — par +3,3%. Reālā alga (pirktspēja) pieauga aptuveni par 1,0%.

  • Vidējā bruto alga+4,3%
  • Vidējā neto alga+4,4%
  • Patēriņa cenas+3,3%
  • Reālā alga (aplēse)+1,0%

Pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Reālā alga = bruto algas pieaugums, koriģēts ar ceturkšņa vidējo inflāciju (entity.lv aprēķins).

Darba samaksa

2026. g. 2. ceturksnī vidējā bruto alga bija 1 886 €, bet mediāna 1 527 € — puse strādājošo saņem mazāk par šo summu. Pēc nodokļiem vidēji paliek 1 401 €.

Vidējā un mediānā bruto alga pa ceturkšņiem

  • Vidējā alga
  • Mediāna
  1. 1 549
    1 250
    III 23
  2. 1 610
    1 287
    IV 23
  3. 1 623
    1 293
    I 24
  4. 1 671
    1 350
    II 24
  5. 1 703
    1 385
    III 24
  6. 1 744
    1 401
    IV 24
  7. 1 757
    1 403
    I 25
  8. 1 808
    1 464
    II 25
  9. 1 834
    1 487
    III 25
  10. 1 861
    1 495
    IV 25
  11. 1 843
    1 466
    I 26
  12. 1 886
    1 527
    II 26

Eiro mēnesī, bruto (pirms nodokļiem)

Mediāna ir vidū: puse strādājošo pelna vairāk, puse — mazāk. Tā ir zemāka par vidējo, jo nelielais skaits ļoti augstu algu velk vidējo uz augšu. Pilnas un nepilnas slodzes darbinieki (CSP).

Vidējā bruto alga pa nozarēm, 2026. g. 2. ceturksnis

  • IT un telekomunikācijas3 257 €
  • Finanses un apdrošināšana3 214 €
  • Enerģētika2 526 €
  • Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi2 430 €
  • Ieguves rūpniecība2 172 €
  • Valsts pārvalde un aizsardzība2 139 €
  • Izdevējdarbība, apraide un saturs2 095 €
  • Ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana2 074 €
  • Transports un uzglabāšana1 923 €
  • Veselība un sociālā aprūpe1 862 €
  • Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zveja1 832 €
  • Administratīvie un atbalsta pakalpojumi1 784 €
  • Apstrādes rūpniecība1 778 €
  • Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība1 704 €
  • Operācijas ar nekustamo īpašumu1 670 €
  • Būvniecība1 658 €
  • Izglītība1 622 €
  • Māksla, sports un atpūta1 570 €
  • Citi pakalpojumi1 497 €
  • Izmitināšana un ēdināšana1 256 €

NACE 2.1. red. sadaļas, visi sektori (CSP). Valsts kopējā vidējā alga 1 886 €.

Vidējā bruto alga reģionos, 2026. g. 2. ceturksnis

  • Rīgas reģions2 068 €+4,4%
  • t. sk. Rīga2 089 €+4,3%
  • Kurzeme1 573 €+5,2%
  • Vidzeme1 498 €−1,5%
  • Zemgale1 590 €+6,5%
  • Latgale1 365 €+3,6%

Pēc darba vietas atrašanās vietas (CSP statistiskie reģioni kopš 2024. gada). Blakus — pārmaiņas gada laikā.

Bruto un neto, privātais un sabiedriskais sektors

  • Vidējā bruto alga1 886 €
  • Privātajā sektorā1 876 €
  • Sabiedriskajā sektorā1 926 €
  • Mediānā bruto alga1 527 €
  • Vidējā neto alga1 401 €
  • Mediānā neto alga1 168 €

Neto = pēc IIN un darba ņēmēja VSAOI. Sabiedriskais sektors = valsts un pašvaldību iestādes un to kontrolētie komersanti (CSP).

Darba devēji pēc vidējās algas, 2026. g. 3. ceturksnis

Pēc VSAOI aplēses 52% darba devēju vidējā alga ir zem minimālās algas (780 €) — pārsvarā tie ir mazi uzņēmumi ar nepilnu slodzi, un tajos strādā 18% darbinieku. 2 000 € un vairāk vidēji maksā 8,3% darba devēju.

  • zem 780 €
  • 780–1 000 €
  • 1 000–1 500 €
  • 1 500–2 000 €
  • 2 000–3 000 €
  • 3 000 € un vairāk
Darba devēji
Darbinieki

entity.lv aplēse no VID ceturkšņa datiem: bruto algu fonds ≈ samaksātās VSAOI / 34,09%, dalīts ar vidējo nodarbināto skaitu un 3 mēnešiem. Tā ir uzņēmuma vidējā alga, nevis katra darbinieka alga; nepilna slodze, mikrouzņēmumu nodoklis un pensionāri (zemāka VSAOI likme) to samazina. Aplēsē iekļauti 83 333 darba devēji ar vismaz vienu darbinieku. VID saraksts: 3 624 darba devējiem darbinieku vidējā alga 08.2026 nepārsniedza minimālo algu.

Uzņēmumu dibināšana un likvidēšana

2025. gadā tika dibināti 11 777 un likvidēti 8 870 uzņēmumi un organizācijas — reģistrs pieauga par 2 907. 63% aktīvo ir SIA.

Dibināti un likvidēti gadā

  • Dibināti
  • Likvidēti
  1. 2005
  2. 2006
  3. 2007
  4. 2008
  5. 2009
  6. 2010
  7. 19 983
    2011
  8. 2012
  9. 2013
  10. 2014
  11. 2015
  12. 2016
  13. 2017
  14. 2018
  15. 2019
  16. 2020
  17. 2021
  18. 2022
  19. 2023
  20. 2024
  21. 2025
  22. 10 545
    2026

Visi Uzņēmumu reģistra subjekti (arī biedrības, zemnieku saimniecības u. c.) pēc reģistrācijas un izslēgšanas datuma. Pēdējā, gaišākā kolonna ir 2026 — gads vēl nav beidzies.

Juridiskās formas

  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību63%140 243
  • Biedrība12%25 989
  • Zemnieku saimniecība10%23 289
  • Individuālais komersants5,5%12 141
  • Individuālais uzņēmums4,4%9 733
  • Masu informācijas līdzeklis1,8%4 081
  • Citas formas3,2%7 122

Īpatsvars no visiem aktīvajiem reģistra subjektiem (222 598). Biedrības un nodibinājumi ir reģistrā, bet nav komercsabiedrības.

Nozares

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir lielākā nozare: tā veido 37% no uzņēmumu apgrozījuma, tajā strādā 19% darbinieku un tā samaksā 38% nodokļu.

Uzņēmumu neto apgrozījums kopā, 2025. gada pārskati.

  1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība33,4 mljrd. €37%
  2. Apstrādes rūpniecība13,2 mljrd. €14%
  3. Būvniecība7,2 mljrd. €7,9%
  4. Transports un uzglabāšana6,1 mljrd. €6,7%
  5. Finanses un apdrošināšana3,9 mljrd. €4,2%
  6. Enerģētika3,8 mljrd. €4,1%
  7. IT un telekomunikācijas3,6 mljrd. €4,0%
  8. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi3,5 mljrd. €3,9%
  9. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zveja2,9 mljrd. €3,2%
  10. Administratīvie un atbalsta pakalpojumi2,9 mljrd. €3,2%
  11. Operācijas ar nekustamo īpašumu2,4 mljrd. €2,7%
  12. Veselība un sociālā aprūpe2,2 mljrd. €2,4%
  13. Nozare nav zināma1,6 mljrd. €1,7%
  14. Izmitināšana un ēdināšana1,3 mljrd. €1,4%
  15. Māksla, sports un atpūta780 milj. €0,9%
  16. Ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana768 milj. €0,8%
  17. Citi pakalpojumi682 milj. €0,7%
  18. Ieguves rūpniecība411 milj. €0,4%
  19. Izdevējdarbība, apraide un saturs377 milj. €0,4%
  20. Izglītība272 milj. €0,3%
  21. Valsts pārvalde un aizsardzība105 milj. €0,1%
  22. Mājsaimniecības kā darba devēji483 tūkst. €<0,1%

Nozare = VID norādītais pamatdarbības NACE 2.1. red. kods (Uzņēmumu reģistra datos nozares nav). Apgrozījums un peļņa — 2025. gada pārskati; darbinieki un nodokļi — VID 2024. gada dati. 28 693 pārskatu iesniedzējiem (22%) VID datos nozare nav norādīta — tie ir rindā „Nozare nav zināma”.

Pašvaldības

Rīgā reģistrēti 42% aktīvo uzņēmumu, un tajos veidojas 58% no visu uzņēmumu apgrozījuma.

Aktīvie reģistrā ierakstītie subjekti ar juridisko adresi šajā pašvaldībā (visas juridiskās formas).

  1. Rīga92 62642%
  2. Liepāja6 3452,9%
  3. Ogres nov.6 2182,8%
  4. Mārupes nov.5 9172,7%
  5. Jūrmala5 7282,6%
  6. Cēsu nov.5 4002,4%
  7. Valmieras nov.5 3882,4%
  8. Jelgava5 0982,3%
  9. Tukuma nov.4 9342,2%
  10. Daugavpils4 7792,2%
  11. Dienvidkurzemes nov.4 0901,9%
  12. Bauskas nov.4 0611,8%
  13. Talsu nov.3 9051,8%
  14. Ropažu nov.3 8931,8%
  15. Siguldas nov.3 7601,7%
  16. Ķekavas nov.3 6101,6%
  17. Jēkabpils nov.3 5681,6%
  18. Kuldīgas nov.3 5241,6%
  19. Madonas nov.3 4401,6%
  20. Limbažu nov.3 3901,5%
  21. Saldus nov.3 3831,5%
  22. Jelgavas nov.3 1351,4%
  23. Ādažu nov.2 5961,2%
  24. Aizkraukles nov.2 5681,2%
  25. Ventspils2 5681,2%
  26. Dobeles nov.2 5191,1%
  27. Rēzeknes nov.2 2911,0%
  28. Salaspils nov.2 1311,0%
  29. Smiltenes nov.2 0600,9%
  30. Rēzekne1 9080,9%
  31. Gulbenes nov.1 7230,8%
  32. Olaines nov.1 6790,8%
  33. Augšdaugavas nov.1 6210,7%
  34. Balvu nov.1 6060,7%
  35. Alūksnes nov.1 5290,7%
  36. Preiļu nov.1 3660,6%
  37. Krāslavas nov.1 2890,6%
  38. Ludzas nov.1 2850,6%
  39. Ventspils nov.1 2790,6%
  40. Saulkrastu nov.1 1190,5%
  41. Līvānu nov.9090,4%
  42. Valkas nov.7310,3%

Pašvaldība = uzņēmuma juridiskā adrese. Lielu grupu apgrozījums bieži tiek reģistrēts pēc galvenā biroja adreses, tāpēc tas ne vienmēr sakrīt ar vietu, kur darbs tiek veikts. 1 629 subjektiem adrese nav norādīta vai ir pēc administratīvā iedalījuma pirms 2021. gada reformas; tie šeit nav iekļauti.

Lielums, koncentrācija un rentabilitāte

92% pārskatu iesniedzēju ir mikrouzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem): tie veido 19% apgrozījuma un 26% darbvietu. 291 lielie uzņēmumi (250+) veido 31% apgrozījuma.

Uzņēmumu, apgrozījuma un darbvietu sadalījums pēc lieluma

  • Mikrouzņēmumi (0–9)
  • Mazie (10–49)
  • Vidējie (50–249)
  • Lielie (250+)
Uzņēmumi
Apgrozījums
Darbinieki

Lieluma grupa pēc vidējā darbinieku skaita (ES MVU definīcija), 2025. gada pārskati. Katra rinda kopā ir 100%.

Cik liela daļa apgrozījuma ir lielāko uzņēmumu rokās?

Lielākais 1% uzņēmumu (882) veido 60% no kopējā apgrozījuma, lielākie 10% — 89%.

  • 10 lielākie9,3%
  • 100 lielākie29%
  • 1000 lielākie61%
  • Lielākais 1% (882 uzņēmumi)60%
  • Lielākie 10% (8 813 uzņēmumi)89%

Pamatā 88 129 pārskatu iesniedzēji ar pozitīvu apgrozījumu; kopējais apgrozījums 91,5 mljrd. €.

Peļņa vai zaudējumi?

51% pārskatu iesniedzēju 2025. gadu noslēdza ar peļņu, 45% — ar zaudējumiem; 3,6% bija tieši nulle.

  • Ar peļņu57 980
  • Ar zaudējumiem50 717
  • Tieši nulle4 015

Kopējā peļņa 5,5 mljrd. €. Tieši nulle var nozīmēt, ka uzņēmums nedarbojas. Pamatā 112 712 pārskati, kuros norādīta peļņa.

Nodokļi un nodarbinātie

2026. g. 3. ceturksnī komersanti samaksāja 3,3 mljrd. € VID administrēto nodokļu, t. sk. VSAOI 1,1 mljrd. € un IIN 571 milj. €; vidēji bija nodarbināti 706 056 cilvēki.

PeriodsNodokļi kopāt. sk. VSAOIt. sk. IINPVN (iemaksas − atmaksas)NodarbinātieMaksātāji
2026. g. 3. ceturksnis3,3 mljrd. €1,1 mljrd. €571 milj. €1,0 mljrd. €706 056155 844
2024. gads11,3 mljrd. €+6,9%3,9 mljrd. €2,1 mljrd. €–700 953147 669
2023. gads10,6 mljrd. €3,6 mljrd. €1,9 mljrd. €–701 694143 843

VID atvērtie dati par komersantu samaksātajiem nodokļiem (atmaksas atskaitītas), saskaitīti visiem uzņēmumiem. Ceturkšņa datus VID publicē tikai par pēdējo ceturksni; entity.lv tos saglabā, tāpēc tabula ar laiku papildināsies. 2024. gadā komersantu samaksāto nodokļu apjoms pret iepriekšējo gadu mainījās par +6,9%.

Avoti un metodoloģija

Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
IKP, patēriņa cenas, bezdarbs un darba samaksa (vidējā un mediānā, pa nozarēm, reģioniem un sektoriem). Avots: data.stat.gov.lv (CC BY 4.0). Pēdējā atjaunošana 21.10.2026.
Uzņēmumu reģistrs
Uzņēmumi, juridiskā forma, reģistrācijas un izslēgšanas datums, juridiskā adrese un gada pārskati (apgrozījums, peļņa, darbinieki). Avots: data.gov.lv (CC0).
Valsts ieņēmumu dienests (VID)
Komersantu samaksātie nodokļi, IIN, VSAOI un vidējais nodarbināto skaits pa gadiem un ceturkšņiem, pamatdarbības NACE kods, darba devēji ar algu minimālās algas apmērā. Avots: data.gov.lv (CC0).
Ierobežojumi
Apgrozījums ir uzņēmumu pašu pārskatos un ietver arī grupas iekšējos darījumus, tāpēc tas nav tas pats, kas IKP. Pašvaldība ir juridiskā adrese, nevis darbības vieta. Algu sadalījums starp darba devējiem ir aplēse no VSAOI. Acīmredzamas datu kļūdas (apgrozījums virs 5 mljrd. € vienam uzņēmumam) netiek summētas.

Statistika tiek pārrēķināta pēc katras datu atjaunošanas. Skaitļus var brīvi izmantot, lūdzam atsaukties uz entity.lv.